LV
Вернуться на главную
„TRIMDAS LITERATŪRA. Informatīvi materiāli vidusskolai 10.–12.klasei”

 Laiks no 1944.gada vasaras līdz 1945.gada pavasarim, kad tūkstošiem latviešu devās bēgļu gaitās kuģos uz Vāciju un nedrošās bēgļu laivās uz Zviedriju, ir kļuvis par vēsturi. Tolaik neviens neiedomājās, ka bēgļu gaitas kļūs par trimdas gadiem, kuros latvieši spēja radīt un kopt savas latviskas garīgās kultūras “mājas”, saglabājot nacionālo identitāti. Dažiem šis laika posms saistās ar jēdzienu „Mazā Latvija”. Bēgļu nometnēs sapulcinātie latvieši jutās kā Latvijas valsts pilsoņu kopa. Viņi nekavējoties sāka atjaunot Latvijas laika: kultūras, profesiju, akadēmisko, saimniecisko un arī politisko organizāciju darbību. Tika izveidota kā valsts bez teritorijas un bez administratīvas varas, bet bēgļu apziņā tas bija valsts atspulgs.

Dažas spilgtas latviešu trimdas literārās personības: Jānis Jaunsudrabiņš (1877–1962; Vācija), Mārtiņš Zīverts (1903–1990; Zviedrija), Linards Tauns (1922–1963; Vācija, ASV). Tie ir latviešu rakstnieki, dzejnieki un dramaturgi, kuri pārstāv dažādas literārās paaudzes, svešumā devās ar atšķirīgu pieredzi un atpazīstamību (J.Jaunsudrabiņš, M.Zīverts bija jau slaveni, kamēr L.Tauns, debitēja rakstniecībā tieši trimdā). Arī viņu dzīves “ģeogrāfija” sadalījusies atšķirīgi.
Laiks svešumā mainīja gan viņu agrāko literāro rokrakstu, gan jaunās mītnes zemes, izglītības ziņā savai jaunākajai paaudzei dažādoja un iezīmēja latviešu rakstniecību kopumā ar jauniem motīviem, tēliem, situācijām, problēmām, vides un dabas iespaidiem, pasaules kultūras zīmēm. Vecākās paaudzes literārajos tekstos saglabāja zaudētās Latvijas vīzija, realitāte, vide, kultūras telpa un ainava. Savdabīgs paliek latviešu rakstniecības rokraksts – no reālistiska līdz romantiskam vēstījumam, no tradicionālā pantā veidotas dzejas ar tautiskiem, nacionāliem un patriotiskiem motīviem ar Latvijas vides, ainavas, izjūtu motīviem līdz pat moderni ekspresīvām, smalkām vārdu spēlēm, jaunu vēstījuma līdzekļu meklējumiem. Visu literāro tekstu centrā ir cilvēks - pats autors, lai gan daiļradē ienāk svešuma iespaidi. Atklātā stundā 7.februārī 11.klasē skolotāja I.Samīte rādīja prezentāciju - grāmatas materiālus par J.Jaunsudrabiņa emigrācijas daiļradi. Analīzei izvēlēti bija fragmenti no „Zaļās grāmatas” un eseja „Piemini Latviju!”


X

.:Напишите нам письмо:.

* Обязательные поля..









* Текст сообщения.
Введите текст с картинки :
X

.:Подписка:.

* Обязательные поля.





Введите текст с картинки :

Подписка дает возможность автоматически получать обновления разделов «БИБЛИОТЕКА» и «ЛЕКТОРИЙ».