LV
Вернуться на главную
Янучковский Сергей Иванович

Учитель cпорта Рижской частной школы «Эврика». Педагогический стаж 24 года 

В 1989 году закончил Латвийский Государственный Институт Физической Культуры Присвоена квалификация учитель спорта тренер по борьбе дзю–до .
 
КМС по борьбе дзю-до
 
I спортивный разряд по борьбе сам-бо
 
I спортивный разряд по академической гребле
 
В Рижской частной школе «Эврика» работаю с 1991 года.
 
С 2001 года член федерации учителей спорта.
 
С 2009 года тренер по флорболу.
 
Под руководством доктора педагогических наук Бухвалова Валерия Алексеевича участвовал в проекте « Школа русской культуры». Программа образования.
 
Участник проекта ESF „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”. присвоена 3 категория.
 
 
Skolēnu sasniegumu vērtēšana sportā 5. – 9. klasē
Priekšvārds
 
Pēdējos gados visos mācību priekšmetos tiek akcentēta skolēnu vispārīgo prasmju attīstība un tās novērtējums. Gadu gaitā ir mainījušās domas par to, cik daudz no skolēniem attiecīgajā klasē var prasīt. Piemēram, kad var sākt uzdot analizēt klasesbiedru sniegumu, kad - prasīt, lai skolēns indi­viduāli vai pārī novada iesildošos vingrojumus vai iemāca pārējiem rotaļu un stafeti. Sākumā prasī­bas bija zemākas, tomēr prakse pierādīja - jo agrāk skolēniem šādus uzdevumus uzdod, jo labāk viņiem veicas. Un, galvenais, skolēniem šādi uzdevumi" patīk, tic veicina viņu pašapziņas celšanos. Protams, ir skolēni, kuriem šādi uzdevumi veicas pagrūtāk, - viņiem jāizvirza vienkāršākas prasības.
 
Pāreja uz 10 ballu skalu daudziem sagādājusi grūtības, jo bija ierasts likt atzīmes par katru konkrētu rezultātu, nevis vienu vērtējumu par atsevišķu tēmu. Sportā pēdējo desmit gadu laikā ir izdoti dažādi metodiskie ieteikumi, kā vērtēt skolēnu sasniegumus 10 ballu skalā. Tomēr pats svarīgākais acīmredzot bija skolotājiem pašiem sevi pārliecināt, ka šī sistēma ir progresīvāka, bērniem piemērotāka, ka tā vispusīgāk atspoguļo skolēnu zināšanas, prasmes un spējas. Arī skolēni pēc šīs sistēmas būtības izskaidrošanas aktīvāk iesaistījās vērtēšanas - līdz ar to arī mācīšanās -procesā. Viņiem kļuva skaidrs, kā jāizpilda katrs uzdevums, lai saņemtu attiecīgos punktus, un cik punktu nepieciešams iegūt, lai saņemtu noteiktu balli par visu tēmu (sporta veidu). Šāda vērtēšana skolēniem parādīja viņu reālās iespējas, neizskaistinot un nepazeminot viņu sasniegumus. Kritēriju izstrādē tika iesaistīti arī paši skolēni. Bija reizes, kad domas atšķīrās - skolotājiem šķita, ka par kādu vingrinājumu pienākas *viens punktu skaits, bet skolēniem - cits. Tad risinājums tika meklēts kopīgi.
 
Vērtēšanas skala tika veidota vairākus gadus, jo dzīve ienesa savas korekcijas. Visgrūtākais bija panākt, lai attiecīgās balles, kuras saņem par atšķirīgām tēmām, būtu kaut cik līdzvērtīgas - lai negadītos tā, ka par vienu tēmu, lai nopelnītu 10 balles, ir ļoti daudz jāstrādā, bet par citu pietiek ar nelielu laika un enerģijas patēriņu. Otrs svarīgs nosacījums bija nesarežģīt punktu skaitīšanu, lai visos sporta veidos par attiecīgajiem punktiem varētu saņemt vienu un to pašu balli. Ieteicams visu šo darbu - iegūto punktu pierakstīšanu, saskaitīšanu un pārvēršanu ballēs - uzticēt atsevišķiem skolēniem. Viņi būtu atbildīgi par to, lai visi dati par katru skolēnu, kurus sporta skolotājs iedod pēc kārtējā pārbaudes darba, tiktu ievadīti datorā. Vajadzības gadījumā sporta skolotājs saņem tikai attiecīgo izdruku. Šī darba veicēji (vairumā gadījumu no sporta stundām atbrīvotie skolēni) arī tiek atalgoti ar attiecīgu novērtējumu. Protams, ir jābūt labai sadarbībai ar informātikas skolotāju, kurš palīdz izveidot atbilstošu programmu un nepieciešamības gadījumā palīdz skolēniem.
 
Skolēni semestrī saņem arī novērtējumu par savu attieksmi pret sportu un par individuālo iz­augsmi.
 
Vērtēšana ir svarīga mācību procesa sastāvdaļa, kura ietver ne tikai pārbaudes darbu rezultātu salīdzināšanu un līmeņu noteikšanu. Labai vērtēšanas sistēmai jādarbojas daudzos aspektos: skolē­nu sasniegumu, mācību kursu un skolotāja darba efektivitātes noteikšanā.
 
Skolēna sasniegumu novērtējumam, kurš kā balle tiek ielikts izglītības dokumentā, ir liela nozī­me viņa turpmākajā dzīvē. Šī atzīme var ietekmēt viņa nākotnes iespējas, pašvērtējumu, interesi par attiecīgo mācību priekšmetu, tādēļ skolotājam jācenšas nodrošināt vistaisnīgāko vērtējumu.
 
Vērtēšana ir process. Tas ir plašs paņēmienu klāsts, kurā ietilpst:
 
ieskaites un eksāmeni;
 
praktiskā un mutiskā darba novērtēšana;
 
visas klases vai grupas darba novērtēšana;
 
darbu labošana;
 
tēmu izstrāde un mācību mērķu un uzdevumu noteikšana;
 
  pašnovērtēšana.
 
Vērtēšanas procesā tiek izmantoti daudzi paņēmieni. Pārbaudes darbi ir tikai viens no tiem, bet tas ir labākais veids, kā noteikt sasniegumus un izziņas procesa rezultātus. Tātad pārbaudes darbus un vērtēšanu nedrīkst uztvert kā sinonīmus!
 
Lai vērtēšana kļūtu par mācīšanas un mācīšanās sastāvdaļu, nepieciešams īstenot vairākus pamatnosacījumus.
 
Vērtēšanas pamatā jābūt pārliecībai, ka ikviens skolēns spēj progresēt - uzlabot savu sniegumu.
  
Vērtēšanai jānodrošina atgriezeniskā saite, kas palīdzētu skolēnam tālākajās mācībās (mācīšanās procesā skolēns ar skolotāju pārrunā, kā padodas attiecīgais vingrinājums, ko vajadzētu darīt, lai tas veiktos labāk).
 
Vērtēšanai jābūt vērstai uz to, lai palīdzētu skolēniem saprast, kādas standarta prasības jācenšas sasniegt. Skolēniem jābūt informētiem par mācīšanās mērķiem, tad viņi kļūs par līdzdalībniekiem šo mērķu sasniegšanā.
 
Skolēnus ieteicams iesaistīt pašnovērtēšana un savstarpējā vērtēšanā.
 
Skolēniem kopā ar skolotājiem jāpārskata vērtēšanas rezultāti. Tas, protams, ir laik­ietilpīgs darbs, tomēr vismaz pāris reizes pusgadā skolotājam vajadzētu tam atvēlēt laiku.
 Sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni
 
Mācību sasniegumu vērtēšanas formu iedalījums atkarībā no mērķa:
 
formatīvājeb veidojošā vērtēšana;
 
  summatīvā jeb apkopojošā vērtēšana.
 
Formatīvā jeb veidojošā vērtēšana veicina demokrātisku attiecību veidošanos starp skolēnu un skolotāju, sekmē katra skolēna pašvērtības apziņu, veicina skolēna spēju uzņemties atbildību par mācīšanos, nodrošina apspriežamu mācību programmu.
 
Summatīvā jeb apkopojošā vērtēšana apkopo informāciju par skolēna darba izpildījumu, lai varētu atskaitīties par sasniegto (ierakstot vērtējumu atestātā, sertifikātā), lai diagnosticētu vājās un stiprās vietas, lai novērtētu skolotāja darbu.
 
Skolēnu sasniegumu vērtēšana sportā 5. - 9. klasē
 
Mācību sasniegumu vērtēšanas formu iedalījums atkarībā no vietas mācību procesā:
 
ievadvērtēšana;
 
kārtējā vērtēšana;
 
robežvērtēšana (iespējams apvienot ar kārtējo vērtēšanu);
 
noslēguma vērtēšana.
  
Ievadvērtēšana notiek pirms mācību kursa sākuma vai dažreiz mācību kursa laikā, ja skolotājs konstatējis, ka skolēniem ir grūtības ar mācību vielas apguvi. Šī informācija palīdz skolotājam plā­not mācāmo vielu, ņemot vērā skolēnu tābrīža zināšanu līmeni. īpaši tā nepieciešama, kad skolotājs sāk strādāt ar jaunu klasi vai pāriet darbā uz citu skolu.
 
Šai vērtēšanai ir diagnosticējoši formatīvs (veidojošs) raksturs. Izmantotie metodiskie paņēmie­ni var būt - neformāls mutvārdu vai rakstisks vērtējums, skolēnu aptauja. Klases žurnālā parasti šī vērtēšana netiek atspoguļota.
 
Skolotājs ar skolēniem var izstrādāt kopējus mērķus, kas jāsasniedz mācību kursā, un izveidot kritērijus, kā novērtēt sniegumu.
 
Kārtējā vērtēšana notiek mācību laikā. Tai ir formatīvs jeb veidojošs raksturs. Tās nolūks ir uzlabot skolēnu sniegumu, parādot skolēnu vājās un stiprās puses (kādas ir kļūdas, kā tās labot, utt.).
 
Kā metodiskie paņēmieni tiek izmantoti neformāls mutvārdu vai rakstisks vērtējums, pašno­vērtējuma kartes, pāru/grupu darba vērtējuma kartes. Pārējos mācību priekšmetos žurnālā kārtējā vērtēšanā tiek ierakstīts ieskaitīts!neieskaitīts, bet sportā vairumā gadījumu skolēni par savu darbu saņem noteiktus punktus - tiek fiksēti starprezultāti, kurus summē noslēguma vērtēšanā.
 
Robežvērtēšana notiek pēc lielākas tēmas vai kursa daļas apgūšanas. Tās nolūks ir veicināt apgūtā materiāla atkārtošanu, sistematizēšanu, ļaut spriest par skolēna gatavību noslēguma pārbau­dei. Skolēns pats trenējas veikt sava darba analīzi. Ar skolotāju pārrunā, pie kā vēl jāpiestrādā, -tātad precizē uzlabojumus un turpmākos iespējamos sasniegumus. Tai ir gan formatīvs jeb veido­jošs, gan summatīvs jeb apkopojošs raksturs. Kā metodiskie paņēmieni tiek izmantoti punktu sistēmā izteikti kriteriālie mērījumi, sasniegto rezultātu punktu tabulas, pašnovērtējuma kartes, vērtēšanas kartes, kuras skolēnu novērtēšanai izmanto citi skolēni, vecāki, skolotāji. Sportā skolēns atsevišķos vingrinājumos saņem punktus vai par plašāku pārbaudes jomu — balles. Citos mācību priekšmetos - ieskaitīts!neieskaitīts un balles.
 
Noslēguma vērtēšana notiek mācību tēmas, kursa vai mācību gada beigās. Šī vērtēšana kon­statē skolēnu zināšanu un prasmju apguves līmeni, nosaka, kā īstenotas mācību priekšmeta standarta prasības. Šai vērtēšanai ir summatīvs jeb apkopojošs raksturs. Kā metodiskie paņēmieni tiek iz­mantoti eksāmena (ieskaites) vērtēšanas lapa, kontroldarba vērtēšanas lapa. Žurnālā, atestātā, serti­fikātā tiek ierakstītas balles.
 
Skolēnu sasniegumu vērtēšanas paraugs veidots saskaņā ar Pamatizglītības standartu sportā, par pamatu ņemot arī mācību programmas pamatskolai paraugu. Vingrošanā un vieglatlētikā mā­cību viela šajā vērtēšanas paraugā visās klasēs sakrīt ar mācību programmas paraugā aprakstīto, bet sporta spēlēs - tikai 6. un 9. klasē. Standarts nenosaka, kura sporta spēle jāmāca vienā vai otrā klasē un ar kuru sporta spēli jāsāk.
 
Divos sporta veidos, vingrošanā un vieglatlētikā, skolēni atsevišķu balli saņem arī par fiziska­jiem rādītājiem. Līdzīgi, kā tas ir fizisko īpašību testā, skolēnu izpildītais vingrinājums tiek izteikts sekundēs, minūtēs, metros, centimetros vai reizēs. Katram vingrinājumam ir atbilstoša rezultātu skala ar iegūstamajiem punktiem. Iegūtos punktus saskaitot kopā, skolēns saņem attiecīgu balli par savu fizisko sagatavotību. Piemēram, ja skolēns vingrošanā par četriem vingrinājumiem ir ieguvis 18 punktus, tad viņš saņem 9 balles.
  
Sergejs Janučkovskis,
sporta skolotājs
 
P.S. Metodisko materiālu par vertēšanas kritērijiem var lejupielādēt šeit.


X

.:Напишите нам письмо:.

* Обязательные поля..









* Текст сообщения.
Введите текст с картинки :
X

.:Подписка:.

* Обязательные поля.





Введите текст с картинки :

Подписка дает возможность автоматически получать обновления разделов «БИБЛИОТЕКА» и «ЛЕКТОРИЙ».